Městečko ve východním Lotyšsku, v regionu zvaném Latgale, vzdálené pouze 30 km od lotyšsko-ruské hranice. Téměř devět tisíc obyvatel tvoří, podobně jako jinde v Lotyšsku, Lotyši (Latgalci) a rusky hovořící, přičemž v Ludze jsou obě skupiny zastoupeny téměř napolovinu.
Jako asi všude v Lotyšsku jsme při našich cestách neměli problém se domluvit rusky, například v radniční restauraci.
Na druhou stranu místní katolický kostel, dominanta městečka na pahorku, nabízí bohoslužby dokonce v místním latgalském dialekty, nebo jazyce, chceme-li.
ístní farář Rodionov latgalsky dokonce vede blog. Narozen v asijské části Ruska se vrátil do krajiny svůj rodičů a dokonce k jejich jazyku.
Uvidíme Ludzský hrad (Ludzas pils), katolické památky, knihu politika pro začátečníky a další.
Zřízeniny hradu, který patřil do svého zničení Bratrstvo rytířů Kristových v Livonsku, čili křižákům, Baznīckalns, tedy Chrámový kopec s katolickou svatyní, kde se slouží mše v latgalštině, místním jazyku/nářečí lotyštiny. Latgalci jsou katolíci, což je odlišuje od luteránského lotyšského mainstreamu.
https://www.youtube.com/watch?v=0EsFew5UP1g
Ludzas
Ludzas Novadpētniecības muzejs Ludza, Kuļņeva iela 2
ētniecības muzejs a 2, Ludza, LV-5701 sparn
na pilsētai dza 1918.-2018.
no 2018.gada 6.augusta.
IZSTĀDE
Leonam Tomašickim 115
skatāma no 2019. gada 9. maija
Jezups Maciļevičs (1805-1872) bija latviešu publicists un rakstnieks, kas ir pazīstams kā latgaliešu laicīgās rakstniecības aizsācējs 12. Viņš dzimis Latgalē, konkrēta vieta nav zināma, un beidzis Izvaltas jezuītu kolēģiju 1. Pēc tam viņš apceļojis Poliju un mācījies Krāslavas katoļu garīgajā seminārā 1. Viņš strādājis par priesteri dažādās vietās, piemēram, Asūnē, Landskoronā, Freimaņos, Dricānos, Dukstgalā, Rēzeknē un Pildā 1. Viņš ir sastādījis tautā iecienītu grāmatu “Pawujciejszona un wyssajdi sposobi diel ziemniku latwiszu…” (Viļņā 1850), kas ir pirmā laicīga satura grāmata latgaliski 1.


















